Politiskās jomas svešvārdi vācu 20.gadsimta leksikogrāfiskajos avotos sastatījumā ar latviešu valodu ; Foreign Words of Political Sphere in 20th Century German Lexicographical Sources Contrasted with Latvian
Abstract
Anotācija Atslēgvārdi: politiskā leksika, svešvārdi, aizguvumi, leksiskā semantika, vācu un latviešu valoda Promocijas darbs "Politiskās jomas svešvārdi vācu 20. gadsimta leksikogrāfiskajos avotos sastatījumā ar latviešu valodu" ir veltīts svešvārdu semantiskajai analīzei. Pētījuma ievaddaļā ir izvērtēti teorētiskie viedokļi par valodas saistību ar politiku, par politisko leksiku un tās noteikšanas kritērijiem, kā arī apkopoti iespējamie kritēriji svešvārdu un asimilētu aizguvumu diferencēšanai pētniecības nolūkos. Pētījuma vārdu korpusu veido 110 vācu un 110 latviešu leksēmas, kuru sastatījumam ir izvēlēti salīdzināmi 20. gadsimta vācu un latviešu leksikogrāfiskie avoti. Analīzes teorētiskajam pamatojumam ir izvērtētas leksiskās semantikas koncepcijas un apkopoti leksiski semantiskās ekvivalences noteikšanas paņēmieni. Balstoties uz tertium comparationis, ir veikts vācu un latviešu svešvārdu sastatījums, kas ļauj tālāk analizēt vārdu korpusa "viltusdraugu" semantiskās attieksmes. Sastatāmās analīzes rezultāti ir apskatīti no valodas un politikas mijiedarbības viedokļa un interpretēti kā valodu kontaktu rezultāti. ; Annotation Keywords: political word-stock, foreign words, loanwords, lexical semantics, German and Latvian languages The promotional paper "Foreign Words of Political Sphere in 20th Century German Lexicographical Sources Contrasted with Latvian" deals with the semantic analysis of foreign words. The introductory part of the present study evaluates theoretical views on the interface between language and politics, on political word-stock, and on the criteria of determining the latter. Feasible criteria to differentiate foreign words and assimilated loan words for the purpose of the study have been compiled. The corpus of studied words contains 110 German lexemes and corresponding 110 Latvian lexemes, and for their contrasts 20th century German and Latvian lexicographical sources have been selected. For the theoretical basis, various lexicosemantic considerations have been evaluated, and strategies for determining lexicosemantic equivalence have been provided. With the help of tertium comparationis, the contrasts between German and Latvian foreign words have been established and thus permitting to analyse semantic relationships between false friends of the word-stock corpus. The results of the study have been interpreted from the aspect of the interaction between language and politics and from the aspect of language contacts.
Themen
Verlag
Latvijas Universitāte
Problem melden